Grieķu lieta

Bažas par grieķu un vēl nesen Portugāles valdības obligācijām atkal dominēja obligāciju tirgu virsrakstos un noveda pie zemu veiktspējas investīciju pakāpes korporatīvo, augstas ienesīguma un jaunattīstības tirgus obligācijām. Plašākā nozīmē bažas par pieaugošo budžeta deficītu Grieķijas, Portugāles, Spānijas, Īrijas un Itālijas perifēro Eiropas valstīs izraisīja ASV Valsts kases un Vācijas obligāciju pirkšanu uz ASV.

Bažas par budžeta deficīta pieaugumu vairākās Eiropas ārējās Eiropas valstīs ir kļuvušas arvien vairāk vērstas uz ieguldītājiem un izraisa risku novērst tirdzniecību. Lai gan Grieķija saskaras ar lielāko budžeta deficītu Eiropā, kas veido 13% no Grieķijas ekonomiskās produkcijas, ko mēra pēc iekšzemes kopprodukta (IKP), pēdējā laikā bažas ir izplatījušas Portugālē un Spānijā ar valdības obligācijām no Īrijas un Itālijā, kā arī liecina par vājo vietu attiecībā pret spēcīgāku Vācijas un Francijas kolēģi. Novēršot risku, domino efekts ir izraisījis ekonomiski jutīgākus korporatīvos obligācijas, investīciju pakāpes, augsta ienesīguma un jaunattīstības tirgus obligācijas, lai gan tās joprojām uzlabojas, kā to nosaka Barclays Corporate Index, Barclays High-Yield Index un Barclays Pasaules jaunattīstības tirgus indekss.

Cik slikti varētu iegūt situāciju Grieķijā?

Mēs uzskatām, ka grieķu noklusējums ir maz ticams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Grieķijai nav daudz stimulu maksāt valsts parāda saistības. Lēmums par to, ka netiek samaksāts, izraisītu bankrotu, kad Grieķijas valdība pārstrukturē savu parādu.

Tomēr mēģinājums aizņemties obligāciju tirgū pēc pārstrukturēšanas būtu ļoti soda veids, jo obligāciju ieguldītāji varētu pieprasīt divciparu procentu likmes, kas ir daudz augstākas par pašreizējo 6,7% ienesīgumu grieķu 10 gadu valsts obligācijās. Otrkārt, lai arī ienesīgums ir lielāks, Grieķijas Finanšu ministrija ir spējusi pārdot valsts obligācijas un piekļūt kapitāla tirgiem finansējumam. Januso beigās piecu gadu parādzīmju izsolē par 8 miljardiem eiro tika saņemti pasūtījumi, kuru kopējais apjoms bija 25 miljardi eiro, jo investori gūst lielāku peļņu. Spēja piekļūt kapitāla tirgiem ievērojami samazina risku, ka Grieķijas valdība varētu noklusēt, nespējot atmaksāt esošos parāda turētājus.

Suverēni riski rada sarežģītus tirdzniecības apstākļus un, iespējams, kādu laiku saglabāsies obligāciju tirgos. Mēs redzam trīs potenciālos risinājumus grieķu obligāciju satricinājumam:

1. Eiropas Centrālās bankas (ECB) glābšana
2. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu pakete
3. Vienkārši gaidiet, lai stātos spēkā deficīta samazināšanas pasākumi

Iespējams, ka viens no pirmajiem diviem risinājumiem, iespējams, novedīs pie straujajām obligāciju tirgus vērtībām, jo ​​ieguldītāji uzskata, ka risks ir mazāks.

Investoriem reakcija būtu ātra un sarežģīta, lai varētu izvietot portfeļus. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka ECB būtu jāatkāpjas no Grieķijas, tomēr atbalsts Grieķijai var radīt bīstamu precedentu, un tāpēc mēs uzskatām, ka glābšana ir zema varbūtība. SVF aizdevumu pakete, šķiet, ir nedaudz ticamāks risinājums, jo tas būtu lielāks slogs, bet Grieķijas finanšu iestādes, iespējams, nepiekritīs šiem noteikumiem. Mēs redzam trešo variantu visticamāk. Diemžēl šī iespēja prasīs laiku, un Grieķijai tagad ir jāziņo ECB par konkrētiem pasākumiem un progresu biežāk, tirgus nepastāvība varētu turpināties. Mēs cienām neseno tirgus darbību un potenciālos riskus, taču laika gaitā mēs uzskatām, ka investori sapratīs, ka Grieķija un Portugāle nerada plašāku risku nelegālu obligāciju tirgos visā pasaulē.

Bailes no infekcijas

Tirgus rīcību ir izraisījuši bailes, jo Eiropas Savienības perifērijas valdības lielākoties ir mazās euro zonas valstu IKP un obligāciju tirgos (sk. Zemāk tabulu). Gan Grieķija, gan Portugāle ir relatīvi mazi, kas dod ieguldījumu eirozonas ekonomiskajā izteiksmē, ko mēra pēc IKP. Tāpat viņu attiecīgo obligāciju tirgi ir relatīvi mazi Barclays Euro Government Bond Index indeksa komponenti. Lai gan Grieķijas obligācijas veido apmēram 5% no eirozonas valsts obligāciju tirgus, šī procentuālā daļa pasaules mērogā samazinās līdz 1,7%, iekļaujot daudz lielākus Lielbritānijas, ASV un Japānas obligāciju tirgus. Lai gan Grieķija ir neliela pasaules mēroga obligāciju tirgus dalībniece, zemo vērtīgo obligāciju tirgus segmentu sliktais rādītājs liecina, ka ieguldītāji ir uzņēmušies ne tikai grūtības Grieķijā un Portugālē, bet arī viņu izaicinājumi pāriet uz finansiāli stabilām ekonomikām visā pasaulē.

Infekcijas potenciāls

Spānija veido apmēram 9% no Eiropas Savienības valdības parāda un ir nākamais iespējamais drauds pasaules obligāciju tirgiem, jo ​​tās deficīts (11% no IKP) ir trešais lielākais eiro zonā. Tomēr Spānijas parādu attiecība pret IKP, galvenais kredītmetriskais rādītājs, kas mēra parāda līmeni kā potenciālu ekonomisko rezultātu slogu, ir viens no zemākajiem no eirozonas valstīm, kas ir 54% no IKP, un galvenais iemesls, kādēļ Spānijas valdības obligācijas ir novērtētas AAA ar Moody's un AA + ar S & P. Jo lielāks parāda apjoms salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu (IKP), jo lielāks ir parādu slogs un jo lielāks risks nav
parāda apkalpošanu (sk. Obligāciju tirgus perspektīvas - deficīts un procentu likmes no 2.februāra). Šie reitingi nākotnē varētu būt samazināti, bet viens no augstākajiem reitingiem bija Spānijas spēja pāriet no deficīta uz pārpalikumu pagātnē. No 1996. līdz 2006. gadam Spānija nepārtraukti samazināja deficītu un beidzot pārcēla uz pārpalikumu, kas sasniedza 2% no IKP.Spānijai ir lielāka uzticība investoriem, kas ierobežo Grieķijas problēmu izraisītās problēmas.

Itālijas valdības obligācijas arī tiek pakļautas rūpīgai pārbaudei, bet budžeta deficīts (5,2% no IKP) ir nedaudz vairāk nekā puse no ASV. Mēs neatmetam finansiālās problēmas, ar kurām saskaras eirozonas valstis
tomēr Grieķijas un Portugāles finansiālās grūtības ir ievērojami lielākas nekā lielāki obligāciju emitenti, piemēram, Spānija un Itālija. Spānijas un Itālijas 10 gadu valdības obligācijas nedos 4,13% un 4.08%, ja tirgus uztvers nopietnākus ilgtermiņa nozīmīgus kredītriskus, ar ko saskaras šīs valstis. Problēmas, ar ko saskaras eirozonas valstis, ir galvenais iemesls, kāpēc mums nav ārvalstu obligāciju fondu ietekmes modeļu portfeļos. Eiropas valstu obligācijas veido apmēram 50% no primārajiem kritērijiem, kuriem piesaistīti ārvalstu obligāciju fondi.

Ieguldījumu sekas

Mēs iesakām izvairīties no Eiropas obligāciju tirgus. Tā vietā mēs turpinām iesakām starptautisko obligāciju ietekmi uz jaunattīstības tirgus obligācijām, kurām, neraugoties uz neseno vājumu, ir izrādījušies stingrāki pamatprincipi nekā attīstītajā Eiropā. Piecu lielāko valstu emitenti Barclays Global Emerging Market Debt (EMD) indeksā ir parādījuši, ka parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazinās [1. attēls]. Paredzams, ka 2009. gada beigās šīs attiecības palielināsies (vājākas ekonomiskās izaugsmes un parāda, kas emitēti, lai finansētu vietējos stimulus, kombinācija), kad 2009. gada dati tiks pabeigti, taču paredzams, ka pieaugums būs mazs un tikai daži procenti punktus. Mazāks pieaugums atspoguļo spēcīgāku atsitienu jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

SVARĪGAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

• Šajā materiālā izteiktie viedokļi ir paredzēti tikai vispārējai informācijai, un tie nav paredzēti, lai sniegtu konkrētas konsultācijas vai ieteikumus nevienai personai. Lai noteiktu, kuras investīcijas var būt piemērotas jums, pirms ieguldīšanas konsultējieties ar savu finanšu konsultantu. Visa veiktspējas atsauce ir vēsturiska un negarantē nākotnes rezultātus. Visi indeksi nav pārvaldīti un tos nevar tieši ieguldīt.
• ASV valdība garantē valsts valdības obligāciju un valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, lai savlaicīgi samaksātu pamatkapitālu un procentus, un, ja tos tur, līdz termiņa beigām, tiek piedāvāta fiksēta peļņas norma un fiksētā pamatvērtība. Tomēr fondu daļu vērtība nav garantēta un svārstās.
• Korporatīvo obligāciju tirgus vērtība svārstīsies un, ja obligācija tiek pārdota pirms termiņa beigām, ieguldītāja ienesīgums var atšķirties no reklamētās peļņas.
• Obligācijām tiek piemērots tirgus un procentu likmju risks, ja tos pārdod pirms termiņa. Obligāciju vērtības samazināsies, palielinoties procentu likmēm, un tās atkarīgas no pieejamības un cenas izmaiņām.
• Augstas ienesīgums / junk obligācijas nav investīciju kategorijas vērtspapīri, tie ietver būtiskus riskus un parasti ir daļa no daudzveidīga sarežģītu investīciju portfeļa.
• Investīcijas starptautiskajos un jaunajos tirgos ietver īpašus riskus, piemēram, valūtas svārstības un politisko nestabilitāti, un tas var nebūt piemērots visiem ieguldītājiem.
• Līdzekļu ieguldīšana ietver risku, ieskaitot pamatsummas zudumu.
• Ieguldījumi kopfondos ietver risku, ieskaitot pamatsummas iespējamos zaudējumus. Ieguldījumi specializētajās rūpniecības nozarēs rada papildu riskus, kas ir iekļauti prospektā.
• Pašvaldību obligācijas ir atkarīgas no pieejamības, cenas un tirgus, un procentu likmju risks tiek pārdots pirms termiņa.
• Obligāciju vērtības samazināsies, pieaugot procentu likmēm. Procentu ienākumiem var piemērot alternatīvo minimālo nodokli.
• Faktiski bez nodokļiem var piemērot citu valsti un vietējos nodokļus.
• Hipotēku nodrošinātie vērtspapīri tiek pakļauti kredītriskam, saistību neizpildes riskam un priekšapmaksas riskam, kas darbojas tāpat kā zvanu risks, ja pamatsumma tiek atmaksāta ātrāk nekā norādītais termiņš, pagarinājuma risks, pretstats priekšapmaksas riskam un procentu likmju riskam.